A Tāmaki Makaurau ko te kōgā koga e nōfoaki ei e tusa mo se sīlia a tu i te toko 300-āfe o Tino Pāsifika.
Ko Tino Sāmoa, Tino Kūki Āilani Māori, Tino Tonga, Tino Niuē, Tino Fiti, Tino Tōkelau, Tino
Tūvalu, mo Tino I-Kiribati ko lātou ko te tōko vālu o fenua tai lāsi o Potu Kau Lau Tino o te
Pāsifika. A Tāmaki Makaurau e nofoakigina foki ne Tino Hawaii, T i n o m a i F e n u a
Sōlomona, Tino Ni-Vanuatu, Tino Pāpua Niu Kini, Tino Uvea, Tino Rotuma, mo nisi Tino a
ka mai i Polinisia o Fālani, Tino Niu Kaletonia, Tino Fenua Nofoki, Tino Nauru mo Tino
Fenua Pitikani. Ka e sēai ko Tino kātoa ko nei e Fākasolo ōlotou tēlega ko nei ki te Mōana
Pāsifika e kau fākatasi a tu mo mōlimau ko nei.
E tākutōnu a tu ne mātou mē ia mātou ne tino tonu eiloa ō fenua mō lāumānafa e fāifai mea fākatasi ka e fākatele a fākasolōga o mātou mo lātou Tāgata o te Fenua nei. I te Māsina o Āokuso Tausaga 2023, a te Pōlotīeki Fākagālue mo Tino Pāsifika ne kau fākatasi mo te Kilōga Pāsifika Aotearoa, Rākau Tautoko mo LAKA. Ko se gasuke a tu ki te Pālani Māfūlifulīga o Tau ō Aso a Aukilani - Te Tāruke-ā-Tāwhiri. Ko vāega e tolu ko nei e ‘luku fākatasi mai kō ōlotou ātamai mo īloa e uiga ki Tino Pāsifika mo Tino Māori, ka e ne
fākaiku a ka ko te Pōlotīeki e īloilo nē ia ko īloga kēsekese ō tino o fēnua tonu.
Te pōlotīeki ne māutinoa a ka mē i te Pālani Māfulifulīga o Tau ō Aso a Aukilani - Te Tāruke-ā-Tāwhiri e sē fākasino tonu eiloa ki Pōtu Kau Lāu Tino Pāsifika i loto i Tāmaki Makaurau. Te Pālani ne fākamuna a ka ko “Pāsefika” mo “Pāsifika” i loto e puipui fakasino tonu eiloa ki Tino “Maori” i loto i Tāmaki Makaurau.
A Tino Tonu o te Fēnua mo te Māna o te Lau Fēnua Nōfoaki e ‘tau o āmanaiāgina i tūlaga o ikūga fāi fakatē lau fā’kai sāu kātoa mo ā na pālani, mō nōfoakīga ō lau tāgata, ka e kau
fākatasi a tu ei ko Tino Pāsifika, mē e ‘tau eiloa o lāu a tu foki ki loto. Kae ui ei ko Pōtu
Kau Lāu Tino Pāsifika mo Lau Tino Māori e fāifai mea fākatasi ki ōlotou fākasolōga mō
ōlotou īloga kilōga fākalāuefa ki te lālolagi kātoa, e isi ne kēsekesēga mō māvāevaēga e ‘tau o fākamātea i mānakoga o potu kau lau tino ko nei mō vāeaga līkilīki i loto ia lātou. Te
pōlotieki ne toe fākaīgoa a tu ko MANAVA mo Māfulifulīga o Tau ō Aso mo Fākamātaku
Fākamālosiga mai i te māsina o Tēsema 2023 mai i tua ifo o te fākatokāga o te līpōti a te “MANAVA mo Māfulifulīga o Tau ō Aso mo Fākamātaku Fākamālosiga ia Tesema 2023” tē lā ne fakaāsi a tu ei ko vāega o māsina taki tasi o te pōlotieki Manava mo gāsolōga o fonotaga mai i te Māsina o Āokuso ke oko ki a Tēsema Tāusaga 2023.
Te Pōlotieki MANAVA mo Māfulifulīga o Tau ō Aso mo Fākamātaku Fākamālosiga ne
lāgolāgogina ne te Kāunīsila o Aukilani, ka ē āofia ei ko fēsokotakīga pūgāleveleve īti. E
tākutonu a tu ne mātou te fākamāonīga mai i te Kāunisila o Aukilani mē ka lāgolāgo ka e kau fākatasi a tu latou ki Leo o Tino Pāsifika i loto i tāumafāiga a lātou e ūiga mō Gāsukega ki Māfulifulīga o Tau ō Aso.
E pē lā eiloa mo te pati, manava e uke ā a na fākaūigāga ki Tino Pāsifika i olotou Gāgana
kēsekese, e pē nā foki mo te fātu, te agāga fakaālugā, te fōitino, te agāga fakaālalō, te mānavāga io mē ko te mānava, te moegātama, te tīnae.
Te Manava e māfai foki o fākaūiga pē lā me se tuku fākatasīga o te ‘māna mo te vā. ‘Māna e fākamatala ma fūli‘fuli mē ko te mālosi fākate agāga fākaālugā, ka e ko te vā ko te vāsia fākafēsokotaki o mea katoa. Te Tāumatāga a te MANAVA mo Māfulifulīga o Tau ō Aso mo Fākamātaku Fākamālosiga ke ‘luku fakatasi mai ko Tākitaki o Tino Pāsifika o gālue kau fākatasi mo Pōtu Kau Lāu Tino Pāsifika i loto i Tāmaki Makaurau ke fākamāoōpoōpo mo fākamālosi a tūlaga o Tau ō Aso mo Fākamātaku Fākamālosiga. Ko Fōnotāga i Māsina Taki Tasi a te MANAVA e sāutalagīna ei, tāuloto ei, mō tau fāite i ei fākatasi.
Te MANAVA mo Māfulifulīga o Tau ō Aso mo Fākamātaku Fākamālosiga ē māoōpoōpo ō fono i māsina taki tasi ko sui mai i Pōtu Kau Lāu Tino Pāsifika i loto i Tāmaki Makaurau. Mātou e fāifāi mea fakatasi ka e sautala ki vāegā mea kātoa ko nei i luga pūgāleveleve lāuīti ko nei.
A mātou e fakaāsi a tu ko vāega mo mea kātoa i luga i te pūgāleveleve lāuīti ko nei.
Mai i lalo nei ko fakaāsīga ne fāite fākatokagīna ne Tamana Kahurangi Ngata e fākamatala ei ko te fākasolōga o te ata fakaāta o mātou, tē lā ne siki mai i te fākatokagā muna Fāka Māori pē nei "Pikipiki hama kae vaevae manava." Mē se fākatokagā muna e tākitaki āla ei ko gāluega fai ka e fākatoka ei tātou Tino kātoa.
Ko se āta o te toko tino gāfulu ma tōkolua o Tino Pāsifika mo te mā’tua o tausaga kēsekēse ē fakamis kata ki luga i te mea pei ata. A lātou e takatūtū i luga i te faāliki (se pāpa ‘laga) mo āta lānulanu gali e fākaāsi mai i ōlotou tua.
.png)
